Mājas Lapā Kas Mēs Esam Bieži Jautājumi Dievturība Grāmatas Ziņas Gadskārta Godi Latviešu Raksti
 
 

Viena no astoņām gadskārtas svinībām ir Māras diena, kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas.  Gregorija kalendārā Māras diena ir 7.  augustā.

   
  Dainās nav atrodamas ziņas par citām “Māras dienām”, kas ikdienas dzīvē iegājušās tautas mutē un kalendārā atbilst dažādām katoļu baznīcas svinamām dienām, kuŗās godināta sv. Marija.  Dainas apraksta tikai vienu Māras dienu, arī skaidri norādot tās vietu gadskārtā:  vasarai beidzoties, ražas vākšanas laikā rudens sākumā, kad dabā sākas pirmās vēsuma jausmas.
 

Pieguļnieki, pieguļnieki, ņemat siltas vilnānītes!
Jau atnāca Māras diena, saltu miglu miglodama.    51639.

   
 

Visu cauru vasarīnu slaucīja tēva (brāļa) pagalmīn;
Kad atnāca Māras diena, speŗu slotu sētmalī.
Tā lai pūst puišu kauli kā tie slotas žagarīni!    14087(7).

   
  Dainu ziņas izvērtējot, redzams, ka Māras dienas gadījumā pati diena nav cilvēkota līdzīgi citiem svinamiem laikiem, bet tā atzīmēta, godinot Māru un viņas darbību.  Dainas mudina nepalaist Māras dienu bez svinēšanas, sevišķi to zīmējot uz sievietēm.
 

Jaunas meitas, jaunas sievas, svinat labu Māras dienu!
Kas svinēja Māras dienu, tai Māriņa basa tek.   54618.

   
  MĀRAS DIENA.
  Līdzīgi citām svinamām dienām vasarā, kas sakrīt ar ražas ievākšanu  un pašu smagāko darba laiku, Māras diena ir vairāk raksturīga ar savām īpašām iezīmēm nekā ar lielām svinībām.  Māras dienai ir četras galvenās iezīmes, kas aptveŗ Māras darbību sētā un dabā.
   
1. Māras diena ir maizes diena.  Ap Mārām jaunā rudzu raža jau ienākusies, un Māra kā Dieva vieliskā īpašība gādā par jauno maizi.
 

Paēduši, padzēruši, pateicam Dieviņam!
Dieva galdis, Māras maize, mūsu pašu sūra vara.    1479.

 

Juoņa dīna, Muoras dīna, obas vīna lelumiņa
Juoņa dīna – zuoļu dīna, Muoras dīna – maizis dīna.   54086.

 

Atīt Juoneits, atīt Petreits, nīkuo loba naatnas;
Atīt Muora Madaļeitja, tei atnas rudzus, mīžus.  54069(3).

   
  Jaunās maizes ceošana uzskatāma par latviešu senās dievestības rituālu, jo arī pati Māra ir maizes cepēja.
 

Svāta Mora maizi cepe uz deviņi līpu lopu.
Dūd, Moreņ, tos maizeitis, lai neveita man’ sirsneņa,
Lai neveita man’ sirsneņa par deviņis vasareņis.   9271.

   
  Māras dienas svinību centrā ir Māras mielasts, kur jaunajai maizei ierādīta goda vieta.
 

Jaunajai maizītei liel’ godiņu i taisīju;
Pillu cepli maizes cepu, kāvu labu vuceniņu.   28814.

 

Ko mēs mīļ’ Māru mielosim?
Dosim to pašu tīrrudzu maizi,
Dosim to pašu miežalutiņu.   54849.

   
2. Māras diena ir lopu diena.  Visa dzīvā un nedzīvā radība ir Māras ziņā, bet sētas dzīvniekos sevišķi izcelta Māras gādība par govīm un aitām, dažreiz nosaucot Māru par govju Māru jeb govju Māršaviņu.
 

Es savām telītēm pa gadskārtu godu daru:
Cepu maizi, daru alu, lai gotiņas barojas.    F 72,5974.

 

Māriņ, govju glabātāja, palīdz govis audzināt,
Vecas laisti naudiņā, jaunas sieti saitiņā!    29162’

 

Liela liela govju Mārša, lielas govis audzējusi;
Pate guļa pasilē, ka melnā vabulīte.  29173.

   
3. Māras diena ir tirgus diena, kas uzsveŗ Māras gādību par visu vielisko pasauli, ieskaitot saimniecisko rosību.  Dainā viņa saukta par Tirgus Māti.
 

Tirgū iemu, tirgū teku, tirgū mani aicināja;
Tirgus māte man iedeva mellu govi platu ragu.  50631.

   
4. Māras diena ir jaunu ļaužu pēdējā lūkošanās un precību diena tai gadā.  Pavasaris un vasara puišiem ir lūkošanās laiks, meitām – precinieku gaidīšanas laiks, kam par robežu pieņemtas vasaras beigas, Māras diena.  Kad pienāk Māras diena un precinieki nav sagaidīti, meitas var vēl cerēt līdz Miķeļiem.  Tad vai nu dzeŗ derības, lai vēlāk rudenī varētu nodzert kāzas, vai jāatliek cerības uz citu gadu.
 

Tēva tēva es meitiņa, līdz Mārām, Miķeļiem;
Atnāks Māras, Miķelīši, būšu tēva, vai nebūšu?   3104.

 
Laid, māmiņa, tirgū mani, laid Mārā, Miķelī:
Laid Mārā raudzīties, Miķelī dzirdīties.    43060.
   
 

Marğers  Grīns un Māra Grīna, LATVIEŠU GADS, GADSKĀRTA UN GODI,  ALA  USA 1983;  1987.  EVEREST, Rīga 1992.