Mājas Lapā Kas Mēs Esam Bieži Jautājumi Dievturība Grāmatas Ziņas Gadskārta Godi Latviešu Raksti
 
 
  1. Kas ir latviešu senā dievestība?
2. Ko pielūdz latviešu senā dievestībā?
3. Kas ir dievturība?
4. Kas ir dievtuŗi?
5. Kas ir Dievs, Māra, Laime?
6. Kas ir dvēsele, augums, velis?
7. Kā izpaužas Dieva turēšana, svētrūpe?
8. Kas ir lūgšana, daudzināšana, ziedošana, zintēšana?
9. Kas ir gadskārta?
10. Kas ir gadskārtas svinības?
   

Latviešu senā dievestība un dievturība bieži izraisa jautājumus sabiedrībā. Šajā nodaļā ir doti īsi paskaidrojumi par bieži dzirdētiem jautājumiem, kas palīdzēs noskaidrot dažas nezināmas, nesaprastas vai pārprastas lietas, un, cerams, izraisīs veselīgas pārrunas sabiedrībā.

1. KAS IR LATVIEŠU SENĀ DIEVESTĪBA?
Latviešu senā dievestība ir no mūsu pirmtautas mantota un mūsu senču daudzu gadu tūkstošu dzīves ceļā izveidota Dieva atskārsme – tautiska (nacionāla) reliğija, kas modernos laikos pazīstama ar nosaukumu – dievturība. Tās pamatā augstākais garīgais jēdziens ir Dievs, Dieva materiālā izpausme Māra un Dieva lemšanas izpausme – Laime.

2. KO PIELŪDZ LATVIEŠU SENĀ DIEVESTĪBĀ?
Dievs, Māra un Laime ir vienīgie, kam latviešu senās dievestības kopēji veltī lūgšanas, jo tie ir vienīgie, kas vada cilvēkus viņu dzīves gaitās. Latviešu senā dievestībā un tās atjaunojumā – dievturībā nepielūdz nevienu citu jēdzienu, lietu vai simbolu. Latviešu senā dievestība un šolaiku dievturība māca cilvēkiem atskārst Dievu un dzīvot dievišķas saskaņas pilnu mūžu.

3. KAS IR DIEVTURĪBA?
Dievturība ir latviešu senās dievestības atjaunojums, mūsu nacionālā reliğija, Dieva atskārsme, kas daudzu gadu tūkstošu gaitā pašu latviešu senču izveidota, ir saglabājusies dainās. Latviešu senā dievestība sakņojas mūsu pirmtautā, un Ernests Brastiņš to atjaunojot nosauca par dievturību.

4. KAS IR DIEVTUŖI?
Dievtuŗi ir latviešu senās dievestības un tās atjaunojuma – dievturības kopēji, tās garīgo vērtību uzturētāji un sargi modernos laikos. Dievtuŗi ir Dieva, Māras, Laimes turētāji un daudzinātāji, kas cenšas dzīvot dievāju dzīvi pēc latviešu senā dievestībā izveidotā Dieva padoma un tikumiem.

5. KAS IR DIEVS, MĀRA, LAIME?
Dievs ir latviešu senās dievestības augstākais garīgais jēdziens. Šo laiku zinātnieku pieņēmums, ka doma vai padoms ir visu notikumu un procesu sākums, apstiprina mūsu senču atziņu jau kopš sirmas senatnes, ka lietas, kas ir aiz cilvēka prāta un saprašanas robežām, aiz necaurejamās sienas vai nepārkāpjamā sliekšņa, ir Dieva ziņā. Tas norāda, ka Dieva būtību vislabāk var izteikt kā domu vai padomu. Dievs ir doma un Dieva padoms ir augstākais pasaulē. Dieva – Debestēva ziņā ir visa garīgā pasaule.

Māra ir Dieva materiālā izpausme, kuŗas ziņā ir visa vieliskā dzīvā un nedzīvā daba un cilvēki. Darbodamās daudzveidīgajā materiālā vidē, Māra pazīstama ar dažādiem Mātes vārdiem, kā Zemes māte, Veļu māte, Meža māte, Jūras māte, Vēja māte uc.

Laime ir Dieva lemšanas izpausme un īpašība, kas ir Dieva likumu izkārtotāja cilvēku dzīvē un viņu mūža licēja.

Dievs ir viens un zīmējumā tas izteicams šādi:


6. KAS IR DVĒSELE, AUGUMS, VELIS?
Latviešu dievestības izpratnē cilvēkam ir dvēsele, augums un velis.

Dvēsele ir dievišķā daļa cilvēkā, ko Dievs dod cilvēkam piedzimstot un kas aiziet atpakaļ pie Dieva, cilvēkam izbeidzot šīs saules dzīvi. Dvēsele, būdama dievišķa, ir sākums mūsu cilvēciskajam ES, kas atspoguļo ne tikai vecāku raksturīgās īpašības, bet uzrāda arī cilvēka raksturu, dabu, stāju. Dvēsele ir katras Dieva laistās radības mūžības simbols. Tā ir mūžīga, kas izslēdz iespēju dvēselei pārdzimt citā augumā, kā tas pieņemts dažās citās reliğijās.

Augums dzīvo šīs saules dzīvi un mūža galā mirst un izirst. Augumu dod un par to šai dzīvē gādā Māra, kas kā Zemes māte mirušo augumu atkal saņem atpakaļ.

Velis ir auguma neredzamais, nesataustamais dvīnis. Atceroties vai iedomājoties mirušu cilvēku, mēs viņu apjaušam savā prātā tādu, kādu mēs viņu zinājām, pazinām vai redzējām dzīvu savā vidū. Šis neredzamais, bet nojaušamais auguma dvīnis, kas iekļūst mūsu apziņā un saistās ar atmiņām par aizgājēja mūža veikumu, darbiem un izturēšanos viņa dzīves gājumā, ir aizgājēja velis.

Līdzīgi, iedomājoties kādu zināmu cilvēku, ar ko neesam šai brīdī kopā, mūsu prātā veidojas apziņa par viņa būtību, izskatu, gaitu, darbību, un mēs esam saskarē ar šī cilvēka neredzamo auguma dvīni – veli, kaut arī šis cilvēks ir dzīvajo vidū. Tātad, velis ir kā mirušam, tā dzīvam cilvēkam.

7. KĀ IZPAUŽAS DIEVA TURĒŠANA, SVĒTRŪPE?
Ikdienas dzīvē Dieva, Māras, Laimes turēšana, svētrūpes vai kulta darbības izpaužas četrās jomās: lūgšanā, daudzināšanā, ziedošanā, zintēšanā.

8. KAS IR LŪGŠANA, DAUDZINĀŠANA, ZIEDOŠANA, ZINTĒŠANA?
Lūgšana, pielūgšanas nozīmē ir dievestīga darbība ar ko cilvēks tuvojas Dievam, Mārai, Laimei ar to izjuzdams savā dvēselē dievestīgu (reliğisku) pārdzīvojumu.
Daudzināšana ir Dieva, Māras, Laimes godāšana, bieža pieminēšana vārdos, darbos, greznās dziesmās.
Ziedošana ir dāvāšana, ar ko pastiprina lūgšanu, pateicību vai goda došanu Dievam, Mārai, Laimei.
Zintēšana savā norisē izmanto līdzības vai analoğijas likumu kur līdzīgais veicina līdzīgā rašanos. Latviešu dievestība māca, ka laba norise veicina citas norises labu izdošanos. Cilvēks, domādams labas domas, darīdams labus darbus – zintēdams, cer saņemt .Dieva padomu, svētību, palīdzību vai kādu citu labumu.

9. KAS IR GADSKĀRTA?
Kopā ar četriem ekliptikas punktiem, gadā ir astoņi sevišķi notikumi, kuŗus izsauc pieaugošais vai dilstošais saules gaismas un siltuma daudzums. Gadskārta ir saules gada astoņu sevišķu notikumu secība, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu. Šo saules radīto nolikumu svinīga atzīmēšana liek pamatu latviešu senajai laika skaitīšanai.

10. KAS IR GADSKĀRTAS SVINĪBAS?
Gadskārtas svinības, kas iezīmē saules gaitu viena gada laikā, ir: Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Māras, Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki.